Energoefektivitāte

Kas ir energoefektivitāte? Energoefektivitāte nozīmē enerģijas lietderīgu izmantošanu. Ēkas energoefektivitāte ir siltumenerģijas un elektroenerģijas daudzums, kas tiek patērēts, lai nodrošinātu visu dzīvošanai nepieciešamo procesu (apkure, ventilācija, apgaismojums, karstā ūdens apgāde u.c.) norisi ēkā. Dzīvojamo māju sektorā ar energoefektivitāti saprot pareizu un lietderīgu siltumenerģijas un elektroenerģijas izmantošanu, kā arī taupošu cilvēku uzvedību savā dzīvojamā mājā.
Lai samazinātu enerģijas patēriņu ēkā, ir nepieciešams saprast, kādi siltuma zudumi ir jākompensē, kāpēc tie ir radušies un kādi energoefektivitātes pasākumi ir jāveic. Attiecīgi ēkas energoefektivitātes veicināšana nozīmē pasākumu kopumu, kas ļauj ievērojami samazināt siltuma un elektroenerģijas patēriņu ēkā.
Uz energoefektivitāti ir jāskatās kā uz kompleksu jautājumu, kur siltumapgādei un elektroapgādei ir jābūt kompleksi sakārtotai – sākot no enerģijas ražošanas līdz pat gala patērētājiem. Papildus tradicionālajiem enerģijas ieguves risinājumiem apkurei un ūdensapgādei mūsdienās aizvien vairāk mājsaimniecībās tiek pielietota alternatīvu enerģijas avotu – vēja un saules enerģijas izmantošana. Arī lietotājam tālākajā siltumenerģijas izmantošanā ir jānodrošina enerģijas taupīšana. Jāpanāk siltuma zudumu samazināšana tā nodrošinot augstu energoefektivitāti un panākot patērētāja naudas līdzekļu ietaupījumu.

Ieguldījumi energoefektivitātes paaugstināšanā dod ātru ekonomisko efektu. Enerģijas cenas Eiropā kļuvušas nepieejami augstas lielai daļai cilvēku. Baltijas valstīs ir vieni no sliktākajiem apstākļiem Eiropā – nepietiekami apsildītas mājas, sliktas siltumizolācijas un līdz ar to liels finansiālais slogs uz mājsaimniecībām.
Skatoties pagātnē, kad lielākā daļa no šodienas dzīvojamā fonda tika būvēts, atliek secināt, ka Padomju būvnormatīvu prasības bija orientētas uz nepietiekamu siltumizolāciju un neņēma vērā ekspluatācijas izmaksas. Ēku norobežojošo konstrukciju siltumpretestības standarti Padomju Savienībā bija divas reizes zemāki nekā Vācijā un Lielbritānijā un piecas reizes zemāki nekā Zviedrijā, tomēr mājas dažkārt neatbilda pat šiem standartiem. Bez tam, daudzdzīvokļu sērijveidā būvēto māju siltumnoturību vēl vairāk pasliktināja tajās izmantotie zemās kvalitātes materiāli un pieļautās celtniecības kļūdas. Kā sekas iepriekšminētajam konstatējam kondensācijas un pelējuma rašanos dzīvokļos uz ārējām sienām, caurvēju, nolietošanos un nepievilcīgu ārējo izskatu. Loģisks „laika zoba” rezultāts – nolietošanās un nepievilcīgs ārējais izskats, jo no 1945. – 1991. gadam māju atjaunošanā tika ieguldīti minimāli finanšu līdzekļi.
Šajā plānošanas posmā Eiropas Savienībā īpaši aktuāla ir individuālo mājsaimniecību un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācija. Eiropas Savienības enerģijas taupīšanas stratēģija skar arī dzīvojamo sektoru, jo ar starptautiskiem pētījumiem un statistikas datiem tika prognozēts, ka Eiropas Savienībā no dzīvojamā sektora enerģijas apgādes ir iespējams ietaupīt līdz pat 30% enerģijas (siltumenerģijas un elektroenerģijas).
Energoefektivitātes paaugstināšana ir viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā maksimāli ierobežot industrializācijas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, samazinot enerģijas patēriņu lietotāja pusē un enerģijas zudumus ražošanā, pārvaldē un sadalē. Valsts un globālā mērogā tā dod iespēju mazināt siltumnīcas efekta radītās globālās klimata izmaiņas, limitējot emisijas, kas kaitīgas videi un cilvēku veselībai.

Veicamie pasākumi
Tā kā katra māja ir unikāla, arī energoefektivitātes pasākumi katrai ēkai būs atšķirīgi. Tomēr, būtiskai enerģijas samazināšanas sasniegšanai (ēkas energoefektivitātes uzlabošanai), ir iespējami 3 varianti:
⦁ veikt kompleksu ēku renovāciju, nosiltinot ārsienas, pagraba un pēdējo stāvu pārsegumus (bēniņus un mansardus), kā arī nomainot logus un durvis
⦁ izmantot ēkas enerģijas bilancē alternatīvu enerģijas avotu piesaisti
⦁ izmantot gan renovācijas, gan alternatīvas enerģijas lietošanas iespējas
Ka pirmais un būtiskākais pasākumiem ēku energoefektivitātes veicināšanā ir renovācija jeb kapitālais remonts, realizējot būvē tehniskus un funkcionālus uzlabojumus. Ēku renovācija siltumenerģijas patēriņu (apkures sezonā) ļauj samazināt līdz pat 40 %, kas nozīmē ievērojamu finansiālo ietaupījumu. Taču tas nav vienīgais ieguvums no ēku renovācijas, proti, ēku, māju un dzīvokļu īpašnieki līdz ar renovāciju pagarina ēkas dzīves ciklu jeb mūžu, uzlabo gan ēkas ārējo izskatu, gan mikroklimatu telpās, kā arī sakārto apkārtējo vidi. Bieži vien estētiskais baudījums, kas tiek gūts no ēkas renovācijas, ir tik pat svarīgs, kā finansiālais ietaupījums.